Veahka omesta gávppi Johkamohkis ja uksabealis oidnojit Aili Kråike silbačiŋat čájáhusskáhpes. Oastit bohtet sisa geahčadit. Ieš son čužžo kássas ja váccáša gávppis.
Son lea duddjon guokte ja bealle jagi muhto dál lea vuosttaš geardi go son vuovdá iežas čiŋaid.
– Fidnodoaibma soahpa munnje. In leat goassege riiban bargat iežáide, son dadjá.
”Ferte leahkit indu”
Máŋga duojarat geaiguin SVT lea humadan márkanis dadjet ahte sii šurret ahte nuorat buolva ii váldde badjel. Ahte duoji máhttu ja árbevierru jávká. Muhto Kråik lea spiehkastat.
Manin don jáhkat ahte eai leat nu gallis geat dahket čiŋaid?
– Dat lea divrras, ereliiggánit silba. Mon jáhkán ahte ferte leahkit indu. Ferte duosttat bidjat návccaid, dadjá Aili Kråik.
Son gávnnaha ahte ii livččii goassege ieš sáhttit bidjat návccaid dipmaduodjái go sus ii leat indu dasa. Muhto čiŋat leat áibbas iežá sutnje.
Joatká ádjá luotta
Vaikko lea garra indu de ii leat dušše álgit dán doibmii.
– Lea váttis diehtit man olu návccaid galgá duosttat bidjat dasa. Man olu dávvirat galget leahkit ruovttus ja man olu ruđa galgá bidjat dán doibmii, dadjá son.
Muhto son sávvá ahte eanebut galget duosttat geahččalit. Ieš son dahkká dan maid šurret ahte nuorat buolva ii boađe dahkat. Su áddjá lei maid silbačeahppi muhto dál son lea heaitan. Son váldá badjel árbevieru ja dolvo dan viidáset.
– Dovdo somá joatkit dan maid son lea loahpahan. Eai leat gallis geat dahket čiŋaid, dadjá Aili Kråik.