Dutkanprošeakta ”Borders of Sápmi” lea ožžon 4,5 miljuvnna ruvnna Marcus ja Amalia Wallenbergs muitofoandda vuođđudusas. Prošeakta galgá kártet sámi orohagaid ja historjá Mátta- ja Gaska-Ruoŧas.
– Mii háliidit kártet ja oktiibidjat dieđuid diehtin dihte eanet máttasápmelaččain geat leat veaháš apmasat midjiide, dadjá Jonas Monié Nordin, Lund universiteahta historjjálaš arkeologiijaprofessor.
Monié Nordin muitala ahte olbmot eai dieđe nu ollu dan historjjás, muhto háliidit diehtit eanet.
– Mii diehtit ahte ollu maŋisboahttit orrot ain Gaskaruoŧas. Nanu bohtosat čájehit ahte Ruoŧa historjá lea sápmelaččaid historjá, dadjá son ja joatká:
-Ássit dain báikkiin gos mii leat iskkan dahje goivon, Gävles, Davvi Upplandas dahje Hälsinglandas, leat hibmat rámis ja ilolaččat go dát historjá čalmmostahttojuvvo. Sii leat rábmis sin sámi historjjáš ja sávvet ahte livččii nu maid nationála dasis.
Muktit ruoŧa historjjá
Dutkanprošeakta bistá njeallje jagi ja Monié Nordiinas leat stuora vuordámušat maid dát bargu addá.
– Mii sáhttit bidját ollu áiggi dása. Mon illudan ovttasbargat historjádovdiiguin ja arkeologaiguin, ahte materiálalaš gáldut oktiibiddjojuvvojit čálalaš gálduiguin. Dat addá ođđa gelddolaš máhtu.
Son sávvá ahte bargu vaikkuhaa ruoŧa historjái.
– Ruoŧa historjá lea sámi historjá ja fas nuppe ládje. Dat goit lea nanu boađus maid dán rádjái leat oaidnán